+

Skaistums nāk no iekšām

Saules pielietajās brīvdienās beidzot pieķēros pie augļu koku izgriešanas. Šajā darbā neesmu nekāds lietpratējs. Mana augļkopja izglītība aprobežojas ar dažādās TV pārraidēs noskatītām un dažās iepriekšējās sezonās pieslīpētām iemaņām. Pie kāda piektā kociņa pamanu, ka strādāju “autopilotā” un sāku aizdomāties, kā es pieņemu lēmumu, kuru zaru nogriezt un kuru atstāt.

Izrādās pirmie pretendenti uz eliminēšanu ir tie, kas kopē viens otru – divi vai vairāki vienā virzienā augoši zari konkurē uz vienu un to pašu saules apspīdēto telpu. Nogriezti tiek vājākie. Ja tikpat vājš vai pat vājāks zars viens pats aug virzienā, kurā neviena cita nav, tas tiek saglabāts.

Šis novērojums man lika aizdomāties par Būvētāja un Inovatora gēna vadītāju atšķirīgajām, pat pretējām, izdzīvošanas stratēģijām uzņēmējdarbībā. Runa ir par uzņēmēja gēna BOSI metodoloģiju, par ko vairāk šeit.

Būvētāji instinktīvi tiecas pēc iespējami straujākas uzņēmuma/ nodaļas attīstības. Viņi ļoti slikti panes miera stāvokli. Patiesībā, tas viņus gluži vai trakus dara. Viņi tiecas izmantot lietderīgi katru mirkli un vērtē sevi pēc tā, cik strauji paplašinās viņu vadītā organizācija. Un jūs jau ziniet, aug tas ko mēra.

Kādā uzņēmumā, kuru vada cilvēks ar Būvētāja gēnu (zinam, jo šī organizācija savai komandai veica BOSI testu) darbinieki zināja, cik eiro minūtē uz katru nodarbināto uzņēmumam jāieņem. Kā vņi to zināja? Kādā pīpauzē vadītājs bija apciemojis bariņu pīpmaņu un pavaicājis, vai viņi zina, ko uzņēmumam maksā katra viņu pīpauzes minūte. Šī atskārsme mobilizē un tā rezultātā laika vienībā paveiktajam ir tendence pieaugt.

Šis ir ļoti sadzīvisks piemērs, tomēr arī acis atverošs. Kā ir izpētījis vienas no zināmākajām menedžmenta grāmatām “Good to great” autors Džims Kolinss, ilgtspējīgi veiksmīgiem uzņēmumiem ir kopīgas vairākas iezīmes. Un viena no tām ir uzņēmuma attīstību virzoša mērsistēma. Kā augstāk minētie eiro ieņēmumi / minūtē uz darbinieku, vai, piemēram, peļņa uz veikala kvadrātmetru. Citiem vārdiem – tas ko jūs mēriet ļoti ietekmē to, par ko jūs kļūsiet. Un Būvētāja gēna vadītāji to lieliski izprot.

Kādu stratēģiju izmanto Inovatori? Viņi pat necenšas kļūt par resnāko zaru. Viņi meklē vietu, kuru citi nav aizņēmuši. Un tā ir ļoti spēcīga pieeja, it īpaši uzņēmumiem, kuros ir pietiekams jaunrades potenciāls (darbinieki ar dominējošo Inovatora gēnu). Šī stratēģija ļauj pārdot produktus ar augstāku pievienoto vērtību, piesaistīt talantīgākus darbiniekus un iegūt disproporcionāli lielu (pret ieguldītajām finansēm) sabiedrības uzmanību. Kurš gan negrib būt daļa no inovatīva, pasauli mainoša projekta?

Kura no stratēģijām ir labāka? Tas atkarīgs no jūsu komandas BOSI profila. Mūsu pieredze rāda, ka izraugoties uzņēmuma attīstības stratēģiju, jāņem vērā ne tikai konkurence un tirgus, bet arī komandas salikums.

Esam pamanījuši, ka meklējot veiksmes formulas, etalonus, kam līdzināties, cilvēki bieži raugās tikai ārpus sevis. Lai gan jāsāk būtu tieši ar ieskatīšanos sevī. Rezultātā ir zari, kas kopē viens otru. Un vairāk saules parasti tiek oriģinālajam – lielajam zaram. Kādēļ mēs tik daudz kopējam citus? Vai tas ir apzināti?

Aptaujas rāda, ka līdz pat 95% respondentu uzskata, ka viņi sevi ļoti labi apzinās – zina gan savas stiprās puses, gan savus “ahileja papēžus”. Pēc padziļinātākas izpētes izrādās, ka patiesībā sevi precīzi apzinās tikai 10-15% cilvēku. Interesanti, ka to cilvēku un komandu, kuri sevi labi apzinās, lēmumu kvalitāte ir uz pusi augstāka kā tiem, kas apzinās sevi neprecīzi.

Kas var palīdzēt uzlabot sevis apzināšanās precizitāti? Piemēram, dažādi psihometriskie testi, tai skaitā BOSI, vai jebkura atgriezeniskā saite. Tomēr ir svarīgi, lai tā ir objektīva. Te var arī palīdzēt tā saucamās 360 grādu aptaujas.

 

Foto: www.pexels.com

Teksts: Jānis Skrūzkalns