+

Plāns ir, rezultāta nav?

Šajā rakstā meklēsim atbildi uz jautājumu, kādēļ daļai cilvēku plāni un ieceres piepildās, kamēr citiem nē?

 

Jau kādu laiku man ļoti traucēja viena mana personības īpatnība – ja kāds pauda man nepieņemamu viedokli vai uzskatu, tas manī modināja nepārvaramu vēlmi šim cilvēkam darīt zināmu, ka viņa viedoklis atšķiras no manējā. Šo vēlmi parasti pavadīja spēcīgs emocionāls uzbudinājums. No tā cieta manas attiecības gan ar mājiniekiem, gan ar kolēģiem.

To, cik nožēlojamā realitātē es tolaik dzīvoju tā pa īstam es aptvēru tikai pēc vairākiem gadiem, kad man gandrīz vai brīnumainā kārtā izdevās atbrīvoties no šīs iekšējās nepieciešamības. Veids, kā es to panācu, bija samērā ezotērisks, kā tagad pieņemts apzīmēt visu, kas nav zinātniski pierādīts.

Pats paņēmiens ir ļoti vienkāršs – noteiktā dienā (vēlams tūdaļ pēc Jaunmēness iestāšanās) jāuzraksta 10 savas vēlmes. Kad tas paveikts, lapu ar vēlmēm var nolikt glabāties pie citām. Kā jau katrā lietā, arī šeit ir zināmi noteikumi – kā labāk formulēt savas vēlmes, par kādu tēmu katrā mēnesī rakstīt un tā joprojām (Vairāk par to šeit: https://gendolfs.wordpress.com).

Šķiet, vēlmi atbrīvoties no šīs iekšējās nepieciešamības savā vēlmju sarakstā biju ierakstījis divus mēnešus pēc kārtas, kad sāku pamanīt, ka tā mani vairs netraucē. Kad par šo paņēmienu sāku stāstīt citiem, parādījās cilvēki, kuri arī sāka izmantot šo metodi. Spriežot pēc atsauksmēm, vieniem tā palīdzēja, citiem nedeva nekādu rezultātu.

Pie sevis spriedu, ka metode labāk palīdz situācijās, kad cilvēks grib mainīt sevi (piemēram, kļūt pašpārliecinātāks) nekā tajās, kad grib mainīt apkārtni (piemēram, tikt pie jaunas mašīnas).

Tomēr izrādās, ka tā nav gluži nejaušība, ka vieniem vizionēšana dod rezultātu, kamēr citiem nē. Kā atklājuši zinātnieki, rezultāta iegūšanai nepieciešams ievērot zināmu metodoloģiju.

Kā tas strādā

Vācu izcelsmes Ņujorkas un Hamburgas universitāšu psiholoģijas doktore Gabriela Otingena jau kopš astoņdemito gadu beigām pēta ekspektāciju un plānošanas/ vizionēšanas ietekmi uz cilvēku dzīvi.

Dr. Otingenas izpēte atklāja, ka nepareizi izpildīta vizionēšana nevis palīdz cilvēkam realizēt savu ieceri, bet gluži pretēji – samazina šādu iespejamību. Izrādās runa ir par enerģijas pieplūdumu. Ja vizionēšanas vietā cilvēks tikai sapņo, t.i. iztēlojas vēlamo iznākumu, bet nekontrastē to ar esošo realitāti, tam neseko enerģijas pieplūdums un apņēmība virzīties uz savas ieceres realizāciju.

Patiesībā ar tīru sapņošanu tiek iegūts aktivitātei un apņēmībai pretējs efekts – relaksācija un enerģijas līmeņa pazemināšanās. Tas pats notiek gadījumos, kad iecere ir, cilvēkprāt, nerealizējama (pārāk liela vai tāla) vai gluži pretēji – pārak viegli realizējama. Neviens no šiem gadījumiem nesneidz ieceres realizēšanai nepieciešamo enerģijas pieplūdumu.

Kurpretī pareizi izpildīta vizionēšana cilvēkam palielina enerģijas līmeni un ievērojami kāpina apņēmību realizēt izvirzīto mērķi. Tam pamatā ir vairāki psiholoģijas koncepti (Vairāk par tiem šeit: https://psych.nyu.edu/oettingen/ ).

Dr. Otingena savu metodi apzīmē kā mentālo pretnostatīšanu (mental contrasting). Tā paredz, ka izvirzot pozitīvu mērķi / vīziju, tas jāpretnostata esošajai realitātei. Ja mērķis būs ticams (jūs ticat, ka tas ir sasniedzams) un kontrasts starp esošo situāciju un vēlamo vīziju ir pietiekami liels, cilvēks saņems apņēmības un enerģijas pieplūdumu šī mērķa realizēšanai.

Viņa kopā ar vīru, kurš strādā pie cita motivācijas koncepta, ir izveidojusi speciālu metodi pareizai mērķu uzstādīšanai WOOP (Wish, Outcome, Obstacle, Plan). Saskaņā ar to mērķa izvirzīšanai ir četri soļi:

  1. Vēlme (Wish)

    Piem., Es gribu atbrīvoties no liekā svara
    • Mērķim ir jābūt jums nozīmīgam, svarīgam
    • Tam jābūt sasniedzamam, bet izaicinošam

  2. Iznākums (Outcome)

    Piem., Es jutīšos labi arī peldkostīmā
    • Tam ir jābūt vienam, priekš jums vislabākajam mērķa sasniegšanas iznākumam/ rezultātam
    • Jums ir jāiztēlojas iznākums

  3. Sķērslis (Obstacle)

    Piem., Man ļoti garšo saldumi
    • Šķērslim ir jābūt iekšējam (tādam, ko jūs variet kontrolēt), nevis ārējam (piem., man nav laika)
    • Jums ir jāiztēlojas šķērslis

  4. Plāns (Plan) “Ja [šķērslis], tad es [rīcība]”

    Piem., Ja man sakārosies saldumus, es apēdīšu vienu burkānu
    • Plānotajām aktivitātēm ir jāvirza jūs uz mērķa realizēšanu
    • Rīcībai jābūt tādai, ko jūs plānojat veikt gadijumā, ja sastopaties ar šķērsli

 

Jūsu ērtībām viņi pat ir izveidojuši aplikāciju “Woop”, kas bez maksas ir pieejama gan “Androīdiem”, gan “Makiem”. Lai to sameklētu, rakstiet woop app. Šeit arī saite uz viņu mājas lapu: http://woopmylife.org

Vai to var izmantot arī komandas enerģijas atjaunošanas darbā?

Viens no Dr. Otingenas zinātniskajiem darbiem ir veltīts sakarības starp mērķu realizāciju un cilvēka emocionālo stāvokli izpētei (https://psych.nyu.edu/oettingen/Emotion-and-control-in-the-planning-of-goalsmaglio-gollwitzer-oettingen-2014.pdf)

Cita starpā viņa atklāja, ka cilvēki ar nomāktāku emocionālo stāvokli (skumjās) ārējiem apstākļiem un šķēršļiem piešķīra ievērojami lielāku mērogu un nozīmi un uzrādīja mazāku mērķu sasniegšanas iespējamību. Tādēļ enerģijas atjaunošana komandā ir kritiski svarīgs faktors ceļā uz jūsu mērķu sasniegšanu.

Par enerģijas atjaunošanu komandā jau rakstījām. Šī publikācija guva ievērojamu atsaucību un interesi. Tajā pieskārāmies stratēģiskajai plānošanai kā instrumentam komandas mērķorientācijas pastiprināšanai un enerģizēšanai. Iespējams, sim nolūkam ir vērts apsvērt arī WOOP izmantošanu. To var pielietot gan komandas plānošanas, gan vizionēšanas sesijās. Mūsu pieredze rāda, ka grupas vizionēšana dod labu rezultātu.

Ja to dariet, atcerieties, ka vispirms jāvizionē mērķis un pozitīvā nākotnes vīzija, un tikai pēc tam šī brīža (skarbā) realitāte. Dr. Otingenas pētījumi rāda, ka sajaucot tos vietām, tiek panākts vēlamajam pretējs efekts.

Starp citu, mentālās pretnostatīšanas metodi var izmantot arī cilvēku grupas baiļu no draudīgas nākotnes situācijas un stresa samazināšanai. Mēs dažkārt nonākam situācijās, kad nākotne šķiet nezināma un draudīga. Kādam ar to jāsastopas pirms kāpšanas lidmašīnā, citam pēc nozīmīga klienta zaudēšanas.

Tā vietā, lai nedaudz pastrādātu un sevi psiholoģiski sagatavotu, daudzi šādās situācijās izmanto tradicionālās izvairīšanās, sastingšanas, ignorēšanas vai citas pasīvās stratēģijas.

Dr. Otingena šajos gadījumos iesaka izmantot reverso, jeb apgriezto mentālās pretnostatīšanas metodi. Saskaņā ar to, jūs vispirms iztēlojaties reālo (patīkamo) tagadnes situāciju un pēc tam nevēlamo nākotnes iznākumu (to, no kura baidāties). Tā rezultātā, kā rāda viņas pētījumi, cilvēkiem samazinās spriedze un tie spēj pieņemt izsvērtākus lēmumus. Ar pētījumu un detalizētāku metodes aprakstu variet iepazīties šeit: https://psych.nyu.edu/oettingen/brodersen-oettingen-2017.pdf

 

Foto: gratisography.com

Teksts: Jānis Skrūzkalns